Jaunumi

Aivars Mackevičs: valdība ierobežo tūrisma biznesu, bet aizmirst par kompensācijām
Aivars Mackevičs: valdība ierobežo tūrisma biznesu, bet aizmirst par kompensācijām
Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

2020.gada 10.jūlijā, kad tūrisma uzņēmēji vasaras sezonā steidza nopelnīt dažus eiro, lai nomaksātu pavasarī iekrātos parādus, algas un iekavētos nodokļus, Latvijas Republikas Ministru kabinets atjaunoja atsevišķus tūrisma biznesa ierobežojumus (skatiet zemāk). Jāatzīmē, ka četru mēnešu laikā kopš pandēmijas sākuma, Latvijas tūrisma uzņēmējiem no valdības puses ir vairāk atteikumu, ierobežojumu un mazāk biznesa. Mazais un vidējais tūrisma uzņēmējs jūtas aizvainots par nievājošo valsts attieksmi. Latvijas lielākās tūrisma asociācijas ar atklātu vēstuli ir vērsušās pēc palīdzības gan Latvijas valdībā, gan pie Valsts prezidenta Egila Levita, gan Eiropas Savienības institūcijās, taču pagaidām bez rezultāta.

Atšķirībā no daudzu citu Eiropas valstu valdībām, Latvijas Republikas Ministru kabinets atļaujas pieņemt dažādus ierobežojumus bez jebkādiem biznesa kompensācijas mehānismiem. Neviens Latvijas valdībā par šiem pieņemtajiem biznesu ierobežojušiem lēmumiem nenes tiešu finansiālu atbildību, bet tūrisma uzņēmējiem jācīnās par katru izdevumu pozīciju vai bankrota draudiem. Šobrīd nekas neliecina, ka epidemioloģiskā un tautsaimnieciskā situācija Latvijā un arī pasaulē tuvākajos mēnešos varētu uzlaboties.

Lai nākotnē izvairītos no valsts varas un biznesa konfliktiem un nesaskaņām, ieteiktu pievērst uzmanību sekojošiem punktiem:

1) Latvijas valdībai jāatsakās no spontāniem lēmumiem attiecībā uz tūrisma biznesa administratīvu ierobežošanu, tā vietā jānosaka konkrēti parametri un rīcības modeļi, kurus var saprast un kontrolēt gan sabiedrība, gan bizness, gan valsts pārvalde. Līdz ar to sabiedrība un bizness var mobilizēties uz aktuālo situāciju arī bez tiešas valdības dalības, jo visiem ir skaidri spēles noteikumi attiecībā uz epidemioloģisko situāciju. Latvijas biznesam nav saprotams, kāpēc šo 4 mēnešu laikā no valdības puses nav izstrādāts nekas tāds, kas skaidri noteiktu rīcības modeļus konkrētos apstākļos.

2) Latvijas valdības spontānā rīcība ir jāierobežo ar paaugstinātu atbildības līmeni, kur katrs ierobežojošs lēmums ir tiešā veidā sasaistīts ar biznesa kompensācijas mehānismu no valsts kases. Pretējā gadījumā tas nav godīgi, ka tūrisma bizness vārda tiešajā nozīmē asiņo jau ceturto mēnesi, bet valdība un ierēdņi saņem ierastās algas un pat prēmijas pilnā apjomā.

3) Paredzot, ka Latvijas tautsaimniecībā uz kādu ilgāku laiku būs recesija, Latvijas valdībai nekavējoties jāpieņem sabiedrībai saprotami lēmumi par valsts un pašvaldību ierēdņu skaitu būtisku samazinājumu, valsts pārvaldes procesu reorganizāciju un digitalizāciju, kā arī daudzu birokrātisko ierobežojumu vai nodevu atcelšanu. Latvijas biznesam šis milzīgais ierēdņu skaits krīzes apstākļos nav paceļams, tāpēc daudzu politisko spēku runas par nodokļu celšanu uzņēmējiem ir uzskatāmas par provokāciju un bezatbildīgu rīcību. Daudzi tūrisma biznesi ir kļuvuši mobili un jau tagad sarunās ar vidējā līmeņa uzņēmējiem, kuri operē kādā vai visās trijās Baltijas valstīs, izkristalizējas viedokļi par galveno biroju iespējamo pārcelšanu uz kaimiņvalstīm. Lietuva perspektīvā piedāvā lielāku biznesa apjomu, bet Igaunija - mazāku birokrātisko slogu un izmaksas. Ja 2008.gada krīzē no Latvijas izceļoja darba spēks un bankrotējošais mazais bizness, tad šajā krīzē lokālai emigrācijai var pievienoties vidējais bizness, kuri galvenos ofisus pārcels uz labvēlīgāko biznesa vidi. Daudziem uzņēmējiem vispirms tas ir emocionāls protests pret esošās Latvijas valdības jeb ''Reira grupējuma'' bezatbildību, kas ir saistīta ar biznesa atbalsta trūkumu tūrisma uzņēmējiem krīzes apstākļos.

4) Latvijas tūrisma nozare no valsts puses sagaida daudz aktīvāku rīcību ceļošanas infrastruktūras uzlabošanā, lai valstī ieceļojošie tūristi un mūsu valstspiederīgie ievērotu visas normas, piemēram, 14 dienu pašizolāciju ar policijas kontroli, ķermeņa temperatūru skenēšanu lielu publisku pasākumu vai cilvēku plūsmas vietās, aktīvāku aplikācijas ''Apturi Covid'' popularizēšanu un pastiprinātu robežkontroli izlases veidā, kas sekmētu drošu ceļošanu valsts iekšzemē. Politiķiem jāuzņemas likumdošanas iniciatīva gan Latvijas, gan Eiropas Savienības ietvaros par mūsdienīgu telekomunikācijas datu apstrādi, nosakot pastiprinātas kontroles tiem ieceļotājiem, kuri ierodas mūsu valstī no Covid-19 nedrošām zemēm.

5) Tūrisma nozare vēlētos, lai Latvijas valdības atbildīgās personas daudz aktīvāk komunicētu ar citu valstu varas iestādēm, kas sekmētu daudz lielāku tūristu plūsmu no Covid-19 drošām zemēm. Latvijas tūrisms var tikai apbrīnot Turcijas, Grieķijas vai citu Eiropas valstu valdību centienus atjaunot tūristu plūsmu. Labs piemērs bija Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa intervija (1.07.2020) telekanālā CNN International raidījumā ''Quest Means Business'', taču tūrisma nozare vēlētos daudz aktīvāku Ekonomikas ministrijas darbību Eiropas tirgos, kas garantētu stabilu tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu, izmantojot nacionālo lidsabiedrības ''airBaltic'' kapacitāti. Latvijas valdība varētu stiprināt mediju darbību, lai tie pievērstu daudz lielāku uzmanību ziņu veidošanai angļu valodā. (Redakcija: Travelnews.lv diemžēl nesaņēma atbalstu no valsts budžeta programmā ''Atbalsts medijiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai''). Tūristu un ārvalstu žurnālistu trūkums rada arī informācijas nabadzību par Latvijas tūrismu un citām Baltijas reģiona aktualitātēm.

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors

---------------

Atsevišķi ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas vietās:

Ministru kabineta lēmums nosaka, ka no 11. jūlija tiek atjaunots iepriekš noteiktais darba laika ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietām un tās drīkstēs uzsākt darbu ne ātrāk kā plkst. 6.30 un strādāt ne vēlāk kā līdz plkst. 24.00. Lai mazinātu drūzmēšanās iespēju, tiek atjaunots arī nosacījums par cilvēku skaitu pie viena galdiņa – pie viena galdiņa telpās drīkstēs atrasties ne vairāk kā 4 cilvēki, bet ārā – ne vairāk kā 8 cilvēki.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās joprojām jānodrošina divu metru attālums starp galdiņiem, kā arī vismaz 3 kvadrātmetri publiski pieejamo iekštelpu platības uz vienu apmeklētāju. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem redzamā vietā vismaz pie ieejas jāizvieto informācija par telpās pieļaujamo apmeklētāju skaitu. Šī informācija kalpos arī par atskaites punktu pašvaldības policijai, lai pārliecinātos, vai telpās nav pārsniegts cilvēku skaits.

Tikmēr jau no 11. jūlija kultūras, sporta, izklaides un reliģiskās darbības veikšanas vietas varēs uzsākt darbu par pusstundu agrāk un vērt durvis apmeklētājiem jau no plkst. 6.00. Savukārt nosacījums par darba laika beigām paliek nemainīgs – līdz plkst. 24.00, izņemot brīvdabas kino pasākumus, kuri drīkst notikt līdz plkst. 2.00 naktī.

Spēkā saglabājas iepriekš noteiktie pulcēšanās ierobežojumi. Līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki.


Jaunumi Jaunumi

27.10.2020

Vitenbergs: tūrisma nozare ir uz bankrota robežas

 “Cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Nozares darbība faktiski ir apstādināta - starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks,” raksturojot situāciju nozarē, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
 

23.10.2020

No kurām valstīm atgriežoties jāievēro pašizolācija, informācija ceļotājiem

10 dienu pašizolācijā obligāti jādodas tām personām, kuras:   iebrauc Latvijā no Luksemburgas, Rumānijas, Spānijas, Maltas, Andoras, Monako, Beļģijas, Nīderlandes, Bulgārijas, Zviedrijas, Francijas, Islandes, Čehijas, Šveices, Portugāles, Dānijas, Polijas, Horvātijas, Ungārijas, Austrijas, Grieķijas, Īrijas, Apvienotās Karalistes, Sanmarīno, Vācijas, Itālijas Slovēnijas, Slovākijas, Norvēģijas, Lietuvas, Somijas, Kipra un Igaunijas;


07.10.2020

No 12. oktobra, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, būs jāaizpilda elektroniskā anketa

Otrdien, 6. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Iekšlietu ministrijas iesniegtos grozījumus MK Nr. 360 noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” par “Ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēmas (IECIS)” ieviešanu.
Elektroniskās anketas būs pieejamas no jebkuras viedierīces un aizpildāmas īpašā tīmekļvietnē covidpass.lv  no 12. oktobra.
21.09.2020

Vēl nepieredzēts tūrisma nozares aicinājums Eiropas Komisijas priekšsēdētājai izbeigt karantīnas pasākumus un izstrādāt vienotu ES testēšanas protokolu

Turpinoties dramatiskam gaisa pasažieru pārvadājumu kritumam, vairāk nekā 20 ES ceļojumu un tūrisma asociācijas nosūta atklāto vēstuli EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai. Šodien vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojas vēl nepieredzētā aicinājumā Eiropas Komisijas vadībai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu, lai saglabātu iztikas avotus vairāk nekā 27 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kas strādā šajā nozarē.